|2008/2009|2007/2008|2006/2007|
|2005/2006|2004/2005|2003/2004|
Atvērto durvju diena Elejas
vidusskolā
23. augustā Elejas vidusskolā notika atvērto durvju dienas pasākums Domā citādāk! Eksaktāk! ESF projekta Dabaszinātnes un matemātika ietvaros. 70 skolotāji no Jelgavas un Ozolnieku novadiem iepazinās ar jaunajiem mācību līdzekļiem un aprīkojumu fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā.
Informātikas MA vadītājs J.Tumovs un fizikas MA vadītāja S.Balode demonstrēja temperatūras, apgaismojuma, spēka, ogļskābās gāzes un skaņas sensoru darbību, kā arī dažādas ciparu un analogās mērierīces. Ķīmijas un bioloģijas skolotājiem sevišķi patika radioaktīvo daļiņu skaitītājs. Fiziķiem, iejūtoties skolēna lomā, vajadzēja praktiski noteikt savu vidējo jaudu un spēlēt īpašas kārtis, kur mastis bija mērvienības, bet acu vietā - daudzkārtņi.
Vislielāko atsaucība guva ekskursija uz LATRAPS. Izrādās, ka šis ir Baltijā lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kas vienlaikus spēj uzglabāt 45 000 tonnu labības un rapša. Kā pastāstīja LATRAPS Elejas nodaļas pārvaldnieks, pateicoties ļoti ātrai un modernai graudu iekraušanas sistēmai dzelzceļa vagonos, līdz šim pieņemts jau 60 000 tonnu labības. Notiek arī karstā eļļas spiešana no rapša sēklām, iegūstot 90% eļļas biodegvielas ražošanai un 10% raušus putnkopībai.
No 2010.gada 31.augusta pieejama versija 2.9.8, kas satur svarīgus labojumus un papildinājumus.
Uzlabojumi 2009./2010. mācību gadā
- Automātiski aizpildīti valsts pārbaudes darbu protokoli
- Datu imports no e-klases
- Svinamo dienu automātiska aprēķināšana
- Skolotāju kalendāra iegūšana
- Neievadīto datu noteikšanas sistēma
- Automātiski radītas skolēnu mapes
- Rīks datņu dublēšanai aktīvā kataloga apakšmapēs
- Ikdienas vidējo rezultātu aprēķins skolēniem, priekšmetiem un klasēm
- Vienlaicīga priekšmetu rediģēšana klašu grupās
- Skolotāju individuālais stundu saraksts
- Datubāzu saliešanas un kvalitātes pārbaudes funkcija
- Drošības politikas tipa izvēle
- Izdomātas informācijas ģenerēšana pēc vajadzības
- Vienkāršāka programmas darbināšana datortīklā
- Uzlabota krāsu rediģēšana
2009.gada 27.oktobrī Jelgavas novada IP notika informātikas metodiskās apvienības sanāksme:
◊ MA darba plāna apstiprināšana;
◊ "Dinamikas" jaunumi un lietošanas uzdevumi;
◊ Pieredzes apmaiņa mācīšanas metodikā un e-klases ieviešanā.
1. Piedalījās 15 pedagogi no Jelgavas un Ozolnieku novadu skolām - Elejas, Ozolniekiem, Salgales, Staļģenes, Teteles, Zaļeniekiem, Sesavas, Aizupes, Kalnciema pilsētas, Šķibes, Svētes, Vilces, NVSK, kā arī skolu filiālēm - Lielplatones, Glūdas, Lielvircavas un Platones. Tika apstiprināti pasākumu norises laiki:
# Pārbaudes darbs informātikā 7. klasēm - 19.04-30.04;
# Jelgavas un Ozolnieku novada olimpiāde informātikā 6. klasēm - 5.marts 10.00;
# Nākamā MA sanāksme - reizē ar olimpiādi - Staļģenes pamatskolā;
# Uz informātikas MA vadītāju valsts sanāksmi 13.11 deleģēt A.Kākeru no Ozolnieku vidusskolas.
2. IIF atbalstītais individuālais projekts "Skolēnu izaugsmes dinamikas izpētes datorbāzētas sistēmas ieviešana Jelgavas rajonā" ir noslēdzies. Pēc abu novadu metodiskā darba organizācijas plāna datu apkopošana jāturpina arī šajā mācību gadā. Diemžēl informātiķu statuss skolās pārsvarā pasliktinājies un, iespējams, "Dinamikas" uzturēšana vairs neietilpst viņu kompetencē. To noteikti nevēlas darīt e-klašu administratori. Tāpēc nepieciešams IP rīkojums par atbildīgajām personām.
Skolotāji iepazīstas ar datubāzes jaunajām funkcijām, kas noderīgas informātikas apmācībā. Klātesošajiem tiek atgādināts, kā jāveic sekmju importēšanu no klašu audzinātāju aizpildītām tabulām. Aplūkotais piemērs prezentācijas laikā bija "neveiksmīgs" tāpēc, ka atlasīto informāciju nevar integrēt nepareizas klases datos. Par citām novitātēm var uzzināt rakstā "Dinamikas jauna versija" un lietošanas pamācībā.
3. Uzsākot informātikas mācīšanu 5.klasē, ir svarīgi radināt skolēnus pie uzdevumiem, ko var izpildīt tikai izlasot un apjēdzot noteikumus. Kā piemērs - šāds pārbaudes darbs:
A. Ar 3 vienādu taisnstūru palīdzību izveido Igaunijas karodziņu. Paši igauņi krāsu joslas atceras pēc zilajām debesīm virs galvas un sava nacionālā putna bezdelīgas, kam mugura melna, bet vēders balts.
B. Ar visbiezāko zilas krāsas līniju uzzīmē burtu M. Izmantojot kopēšanu un attēlu pagriešanu, izveido Auseklīša attēlu dzeltenā krāsā.
 |
 |
C. Pārveido gatavo attēlu "pusmarite", lai tas izskatītos pēc kukaiņa mārīte.
Tā kā uzdevumu A bez izlasīšanas nevar izpildīt, skolēniem būtu jāapzinās, ka arī tekstā B varētu atrasties svarīga informācija, taču lielākā daļa to nepamana un zīmē, ko redz. No C uzdevuma loģikas skolēniem jāsecina zaļās krāsas maiņas nepieciešamība.
6.klases tēmā "Numurēti un aizzīmēti saraksti" iegūtās prasmes, sevišķi daudzlīmeņu sarakstos, svarīgas vēlāk. Tāpēc viela nākamajās stundās būtu jānostiprina ar īsām i/ni pārbaudēm. Ja nav pieejams datu projektors, var sagatavot sarakstu attēlus, tverot ekrānu ar PrintScreen, un likt skolēniem blakus novietot 2 logus - tekstapstrādei un grafikas apskatei.
2009.gada 25.augustā Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē notika kursi par jaunajām standarta tēmām.
1. Fakultātes dekāns Juris Borzovs iepazīstina ar pētījuma "The Global Information Technology Report" saturu, pēc kura Latvija ieņem 48.vietu (Igaunija 18., Lietuva 35.) 134 valstu vidū novērtējumā "The Networked Readiness Index". Dokuments tiek veidots kopš 2000.gada un ir pieejams globālajā tīmeklī. Pastāv sakarības: kāpjot šim indeksam, lineāri pieaug valsts IKP, bet eksponenciāli - IT izmantošanas līmenis.
J.Borzovs informē par IT studiju iespējām augstskolās. Pēc mācībspēku kvalifikācijas, studentu un izsniegto diplomu skaita vadošās ir RTU, LU un Transporta un sakaru institūts, taču tikai LU Datorikas fakultātē var apgūt visus datorikas virzienus vienuviet.
2. Ar pētījumiem datorzinātnē Latvijā iepazīstina LU profesors Andris Ambainis. R.Freivalds attīstījis varbūtisko automātu teoriju un licis pamatus kvantu skaitļošanas zinātniskajai skolai. LU MII direktors J.Bārzdiņš veicis atklājumus Tjūringa mašīnas teorijā, kurā pašlaik tiek pētītas simetrijas atpazīšanas problēmas. Cits virziens ir kvantu kriptogrāfija, kas nepieciešama, lai elektroniskās informācijas apmaiņa kļūtu pilnīgi droša.
Lektors informē, ka 2006.gadā izveidots reāls kvantu dators, kura pamatā molekula. Bināro informāciju nosaka atomu spini jeb griešanās virziens magnētiskajā laukā. "Kvantu dators" pagaidām ir neekonomisks, jo darbināšanai vajadzīgi arī parastie datori. Tomēr tam ir lielas perspektīvas, jo meklēšanas uzdevumus varēs paveikt ātrāk. Piemēram, informācijas atrašana n-rindu masīvā notiks maksimāli SQRT(n) soļos (parasti n). Daudz ātrāk varēs atrast vienādu skaitļu sakritības lielos masīvos un veikt meklēšanu plaknes režģī.
3. Profesors Leo Seļāvo demonstrē LU studentu veikumu datorinženierijā, kur panākumi nav mazi, jo programmētāju komandu sacensību pasaules rangā mūsu universitāte turas ap 50.vietu. Sanāksmē tiek darbināti roboti, kas piedalījušies pasaules robotikas čempionātā, piemēram līnijsekošanā augsto 14.vietu ieguvušais. Citas disciplīnas bija sacensība zaļu ripu savākšanā un torņa uzcelšanā, kā arī sumo cīņas.
4. Leo Trukšāns stāsta par jaunajiem LU MII projektiem informācijas tehnoloģijā. "Semtikamols" ir sementiska tīmekļa meklētāja izveide. Šī metode ļaus datoram "saprast" saturīgu informāciju un izpildīt lietotāja pieprasījumus daudz precīzāk. "Latvija Grid" ir teritoriāls skaitļošanas un informācijas glabāšanas tīkls. Tas izveidots, lai lielu uzdevumu varētu vienlaicīgi risināt uz visiem brīvajiem serveriem. Notiek darbs arī pie "Baltic Grid" izveides. Tomēr vēl labāka ir "mākoņskaitļošna" (Cloud Computing), kur resursu apvienošana realizēta caur nefiksētiem globālā tīmekļa datoriem.
5. LU profesors Jānis Bičevskis iepazīstina ar raksturīgākajiem pētījumiem Latvijas programminženierijā, bet Ģirts Karnītis stāsta par informācijas sistēmām.
6. Viesturs Vēzis, Valsts izglītības satura centra (VISC) atbildīgais par informātikas un programmēšanas pamatu mācīšanu, neklātienē pavēsta, ka valsts ieskaite informātikā nebūs obligāta šī mācību gada 10. un 11.klases skolēniem. Iepriekš minētie priekšmeti no 2009.gada 1.septembra jāapgūst atbilstoši 2008.09.02 MK noteikumu Nr.715 5. un 6.pielikumiem. 2010.gada maijā ieskaite notiks pēdējo reizi. Turpmāk būs izvēles eksāmens informātikā.